Naujenes bibliotēkas Viedā bibliotēka

  Kalkūnes pagasts (pašlaik ietilpst Sventes apvienībā) izveidots 1864. gadā, apvienojot vairākas muižas un pusmuižas. Tā centrs ir Kalkūni. Pagasta teritorijā vēsturiski ir attīstījusies gan lauksaimniecība un rūpniecība – spirta un ķieģeļu ražošana un citi, gan kultūras un sabiedriskā dzīve. FOTO autors Aleksejs Musatovs Raiņa māja Berķenelē – atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, 8 km attālumā no Daugavpils. Berķeneles pusmuiža ir Valsts reģiona nozīmes vēstures piemineklis “Dzejnieka Raiņa dzīves vieta” –  ievērojamā latviešu literāta un sabiedriskā  darbinieka Raiņa (1865-1929) bērnības zeme. Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns ir latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, žurnālists, domātājs, kultūras darbinieks un politiķis. Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns no 1872. līdz 1881. gadam bija Berķeneles (Berkenhēgenes) pusmuižas nomnieks. Raiņa māja Berķenelē piedāvā ekspozīciju apskati, izglītojošas un atraktīvas ekskursijas un meistarklases bēr...

  Kulinārais mantojums (no Agneses Neijas grāmatas “Sprostōks ēdīņs, styprōki ļauds. Teicēji un tradīcijas Sēlijā”, 2024) Citāts: ”Etnogrāfiskā ekspedīcija Kalkūnes pusē notika 1967. gadā, un tās dalībniekus līdztekus vecajām tradīcijām interesējuši arī paši teicēji, īpaši, ja ņem vērā, ka iedzīvotāju etniskais sastāvs šajā pusē ir ļoti dažāds.” Citāts: “Sēnes  sāla un baravikas žāvē. Žāvētas baravikas lika pie skābu kāpostu zupas un pie kartupeļu zupas.” Skābu kāpostu zupa ar baravikām jau divus gadus tika pasniegta Mājas kafejnīcu dienās Sēlijā (IK Piegozes) - žāvētas baravikas izmērcē, sacep taukos kopā ar sagrieztiem sīpoliem un rīvētiem burkāniem, pielej ūdeni, liek skābētus kāpostus un vāra uz lēnas uguns, kamēr gatavs.

FOTO no www.visitdaugavpils.lv Kalkūnes muižas pils (Kalkūnu muiža) – celta laikā no 1890. gada līdz 1892. gadam pēc V. Neimaņa projekta un muižas īpašnieka A. fon Etingena pasūtījuma. Pils ēka ir asimetriska, kopā ar torņiem, tornīšiem un jumta izbūvēm. 1900. gadā muiža piederēja grāfam Ignatjevam, bet 1912. gadā valsts domes deputātam un tirdzniecības padomniekam V. Karjakinam. Pirmās valsts neatkarības gados muižas pils ēkā iekārtota Valsts zīdaiņu patversme. Padomju varas gados muižas pils ēka papildināta ar silikātķieģeļu ēkām. Ar Kalkūnes muižu saistītās personības Augusts Georgs Fridrihs fon Etingens (1823-1908) – vācbaltiešu jurists un valstsvīrs. Rīgas mērs (1886-1889). Kalkūnes muižas īpašnieks. Tajā laikā muižā bija liela ķieģeļu rūpnīca, kas apgādāja ar ķieģeļiem Daugavpils jaunceltnes un fabrika spirta un rauga ražošanai. Savu uzņēmumu rūpniecību attīstīja visaugstākā līmenī. Veicināja baznīcu celtniecību un skolu atvēršanu. Vilhelms Neimanis (1849-1919) – Daugavpils pils...

  Birkineļu luterāņu baznīca – valsts reģiona nozīmes kultūras piemineklis, arhitektūras piemineklis. Jau 1569. gadā te ir atradusies luterāņu koka kapliča. 1783. gadā uzcelta jauna mūra baznīca, ko nopostīja franču karaspēks 1812. gadā. Tagadējo baznīcu 1830. gadā uzcēla Frīdrihs fon Klopmanis. Baznīcas ēka cieta Pirmajā pasaules karā un nebija atjaunota vēl 1930. gadā. Baznīca darbojās vēl pēc Otrā pasaules kara. 1948. gadā mākslinieks Jēkabs Bīne pēc pasūtījuma uzgleznoja baznīcas altārgleznu "Kristus augšāmcelšanās" (glezna šobrīd atrodas Daugavpils luterāņu baznīcā). Padomju laikā baznīca tika izmantota saimnieciskām vajadzībām. Pašlaik baznīca nedarbojas, ēka ir pamesta, sakopta ar Berķeneles Raiņa muzeja darbinieku gādību. Tagadējā baznīcas ēka celta 1830. gadā par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem un ir viena no vecākajām Augšdaugavas novadā. Ap baznīcu ir kapsēta ar nozīmīgiem apbedījumiem un pieminekļiem: •          ...

  Medumu parks ir īsts dārgakmens Latgales ainavā – angļu stila parks 12,5 hektāru platībā, kur ainavu maigi veido reljefa līknes un garā, izrobotā ezera krasta līnija. No tā paveras gleznains skats uz Medumu ezeru un tā zaļojošām salām. Šis parks tika veidots kā daļa no kādreizējās Augusta fon Etingena Medumu muižas, kas 20. gadsimta sākumā kļuva par iecienītu atpūtas vietu Sanktpēterburgas un Maskavas aristokrātijai. 1903.       gadā kāds vācu korespondents rakstīja, ka muiža pārtapa par modernu veselības kūrortu ar vasarnīcu koloniju – vietu, kur, izmantojot jaunākās medicīnas iekārtas, ārstēja sirds un plaušu kaites. Muižas teritorijā bija uzceltas četras akmens ēkas viesiem, bet bijušajā pārvaldnieka namā darbojās restorāns, un slimnīcā strādāja ārsts no Sanktpēterburgas. Šo elitāro idilli pārtrauca Pirmais pasaules karš – muiža un viesnīcu ēkas tika sagrautas, arī parks smagi cieta, un pat mūsdienās vienā no parka teritorijām vēl redzamas kara atstātā...

Ēģiptes luterāņu draudzes baznīca ir iekļauta vietējas nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Atrodas avārijas stāvoklī. Kaut 1991. gadā bija izstrādāts atjaunošanas projekts, dievnams nav restaurēts un turpina sabrukt. Ap baznīcu atrodas kapi, kas, ir gandrīz likvidēti un aizauguši ar krūmiem. Visi vērtīgie kapa pieminekļi tika novākti un aizvesti. Tikai nedaudzas kapu kopiņas tiek sakoptas. Šajos kapos atdusas arī Oskars Svensons un viņa ģimene. 2002. gadā 11. septembrī pie baznīcas tika atklāts piemiņas akmens mācītājam Oskaram Svensonam. Senatnē: Pirmā luterāņu baznīca tika uzcelta, pamatojoties uz Kurzemes hercoga 1567. gada 28. februāra pavēli par jaunu baznīcu celšanu. Sākumā baznīca bija koka celtne, jau 1578. gadā tajā kalpojis pirmais draudzes mācītājs Kristiāns Fīrekers. 1596. gadā vizitācijā secināts, ka dievnams ir tuvu sabrukšanai. Medumu muižas īpašnieks apņēmās uzcelt jaunu baznīcu.1636. gadā baznīca cieta no kazaku iebrukuma.1680. gadā Medumu īpašums un Ēģiptes miests t...

  Bunkurs atrodas nogāzē netālu no autoceļa A13. Tas ir labi pamanāms un ērti sasniedzams pa nelielu grants ceļu, kas ved no Ēģiptes luterāņu baznīcas puses.         Šis nocietinājums atradās otrajā aizsardzības līnijā (Zweite Stellung, vēlāk – Hintere Linie), aptuveni četrus kilometrus aiz pamatkaujas jeb pirmās līnijas (Hauptkampflinie). Pirmā pasaules kara laikā bunkurs kalpoja kā 257. rezerves kājnieku pulka štābs – šeit strādāja un dzīvoja pulka virsnieki. Tieši tādēļ vietējo vidū tas ieguvis nosaukumu “Virsnieku bunkurs”. Savu laiku priekšā ejošs risinājums bija arī elektroenerģijas pieejamība.        Bunkuram izbūvēts lievenis ar imitētiem logiem – reti sastopams arhitektonisks elements militārajos nocietinājumos. Sākotnēji, frontei nostabilizējoties 1915. gada rudenī, šajā apvidū tika veidoti ierakumi un koka bunkuri. Betonētie bunkuri, kas saglabājušies līdz mūsdienām, tapa vēlāk – 1916. gada janvārī–februārī, kad 77. divīzijas pioni...