Kalkūnes muižas pils (Kalkūnu muiža)

FOTO no www.visitdaugavpils.lv

Kalkūnes muižas pils (Kalkūnu muiža) – celta laikā no 1890. gada līdz 1892. gadam pēc V. Neimaņa projekta un muižas īpašnieka A. fon Etingena pasūtījuma. Pils ēka ir asimetriska, kopā ar torņiem, tornīšiem un jumta izbūvēm. 1900. gadā muiža piederēja grāfam Ignatjevam, bet 1912. gadā valsts domes deputātam un tirdzniecības padomniekam V. Karjakinam. Pirmās valsts neatkarības gados muižas pils ēkā iekārtota Valsts zīdaiņu patversme. Padomju varas gados muižas pils ēka papildināta ar silikātķieģeļu ēkām.

Ar Kalkūnes muižu saistītās personības

Augusts Georgs Fridrihs fon Etingens (1823-1908) – vācbaltiešu jurists un valstsvīrs. Rīgas mērs (1886-1889). Kalkūnes muižas īpašnieks. Tajā laikā muižā bija liela ķieģeļu rūpnīca, kas apgādāja ar ķieģeļiem Daugavpils jaunceltnes un fabrika spirta un rauga ražošanai. Savu uzņēmumu rūpniecību attīstīja visaugstākā līmenī. Veicināja baznīcu celtniecību un skolu atvēršanu.

Vilhelms Neimanis (1849-1919) – Daugavpils pilsētas galvenais arhitekts, cēlis Kalkūnu muižas pili, Grīvas vācu (tag. Raiņa) skolas ēku u.c. celtnes

Augusts Kicbergs (1855-1927) – igauņu rakstnieks. No 1894. gada 15 maija līdz 1898.gada 8.augustam Kicbergs strādā Kurzemes guberņā, Kalkūnos, Augusta fon Etingena rauga spirta fabrikā par grāmatvedi. Kalkūnes periods rakstniekam bija viens no labāk nodrošinātākajiem viņa dzīvē. Kalkūnos pavadītajiem dzīves gadiem Kicbergs ir veltījis veselu nodaļu savā grāmatā ,,Vecā vējgrābšļa jaunības atmiņas”.

Jānis Poruks (1871-1911) – rakstnieks un dzejnieks. Ap 1900. gadu muižas pilī īslaicīgi dzīvojis Jānis Poruks (Poruku Jānis), šeit uzrakstot arī tēlojumu "Šausmu nakts". Arī vēlāk uzturējis draudzīgas attiecības ar muižas pārvaldnieku K. Aseru, jo dzejnieka sieva Erna savās atmiņās piemin "Kalkūnes muižas pārvaldnieks Asers, kas Porukam bija labs paziņa un draugs, viņam gan piesolīja arī kādas muižas pārvaldnieka vietu, kur īpašnieks pats nemaz nerādoties, es jau biju ar mieru iet turp, jo zināju drusku lauksaimniecību, bet Poruks pats smējās, ka no viņa gan lauksaimnieks neiznākšot".

Poruka "Kalkūnes periods" minēts monogrāfijā: Egle, Rūdolfs. (1930) Poruku Jānis: dzejnieka dzīve un darbi, bet foto – no Poruka Kopoto rakstu (1930) 17. sējuma (uzraksts "PORUKU JĀNIS Kalkūnes muižas priekšā ap 1900. gadu). 20 sējumā publicēta arī īsa vēstule, kas datēta 1901.g , Kalkūni

"Tāpat studentu izbraukumā pēc tam Poruks nokļūst arī Kalkūnu muižā pie Daugavpils. Poruka kommiltoņi te brauca viesos pie pārvaldnieka K. Asera. Pils plašajā parkā kalnā Porukam ļoti iepatīkas un vasarā viņš te paliek uzturēties pāris nedēļas, baudīdams laipnā pārvaldnieka viesmīlību, Kalkūnos Poruks daudz strādājis. Šeit arī radies oriģinelais tēlojums Šausmu nakts, iespiests 1899. gada rudenī". Egle, Rūdolfs. (1930) Poruku Jānis: dzejnieka dzīve un darbi.