Latvijas armijas ģenerāļis Andrejs Auzāns

Andrejs Auzāns (1871. gada 4. aprīlis — 1953. gada 23. marts) bija latviešu ģenerālis un zinātnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Dzimis Pļaviņu pagastā "Bormaņu" saimniecībā, lauksaimnieku ģimenē. Mācījies Kokneses un vēlāk Vietalvas pagastskolās, Pleskavas mērnieku skolā, bet pēc tam, uzsācis mācības kara topogrāfu skolā. No 1896. gada bija topogrāfijas daļas virsnieks. 1900. gadā iestājies ģenerālštāba akadēmijā, kuru absolvēja 1903. gadā (iegūstot kapteiņa pakāpi). 1905. gadā Auzāns pabeidza praktisko kursu ģeodēzijā un astronomijā pie galvenās astronomijas observatorijas Pulkovā un tika ieskaitīts Krievijas armijas ģenerālštābā. Piedalījies Krievu-japāņu karā. Pēc tam darbojās kā virsnieks, topogrāfs un ģeodēzists Igaunijā, Somijā, Mandžūrijā, kā arī Turkmenistānā. 1907. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi, bet 1911. gadā par pulkvedi.

No 1916. gada septembra A.Auzāns bija 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieris, bet vēlāk iecelts par 2. Latviešu strēlnieku brigādes komandieri, kuru vadīja Ziemassvētku un vēlākajās Janvāra kaujās 1917. gadā viņu iecēla par Krievijas galvenā štāba ģeodēzijas-topogrāfijas daļas priekšnieku.

1923. gadā A.Auzāns atgriezās Latvijā, iestājās Latvijas armijā, kur ieguva ģenerāļa pakāpi. Viņš ieņēma amatu Kara padomē, bet no 1927. gadā kļuva par Latvijas armijas galvenā štāba topogrāfijas daļas priekšnieku. Bez tam A. Auzāns bija arī kara zinību pasniedzējs Kara skolā. Viņš bija arī Latviešu strēlnieku biedrības priekšnieks, strēlnieku vēstures redakcijas loceklis. Sarakstījis vairākus darbus par topogrāfiju, militāro vēsturi un citām tēmām.

Gribēdams mūža otru pusi pavadīt laukos, A.Auzāns Kurcuma pagastā (tagad Medumu pagasts) iegādājās lauku mājas – vecu muižas centru, kurā no jauna uzcēla ēkas un iekopa saimniecību. 1933. gadā ģenerālis A.Auzāns, sasniegdams maksimālo vecumu, atvaļinājās no dienesta un savus spēkus veltīja Auzānu saimniecībai. 1941. gada pavasarī A.Auzānam padomju vara atsavina labi iekopto saimniecību.

Pēc Latvijas okupācijas nesadarbojās ne ar padomju, ne arī nacistu varu. 1944. gadā ar ģimeni izbrauca uz Vāciju, bet 1948. gadā emigrēja uz Apvienoto Karalisti. Andrejs Auzāns miris 1953. gada 23. martā, apbedīts Stokportā.

Dienesta laikā apbalvots ar Jura ordeni (IV šķira), Vladimira ordeni (IV, II šķiras), Staņislava ordeni (III, II šķiras), Annas ordeni (III, II šķiras), Triju Zvaigžņu ordeni (II šķira), kā arī ar citiem apbalvojumiem. Andrejs Auzāns bija latviešu studentu korporācijas Fraternitas Vesthardiana goda filistrs.

Dzīvodams Medumos, A.Auzāns iesaistījās pagasta dzīvē, veicinot tā saimniecisko un arī sociālo izaugsmi. Ar viņa tiešu atbalstu tika uzcelta Medumu skola (tolaik sešgsdīgā), atjaunota Ēģiptes luterāņu baznīca, uzcelta Ēģiptes mācītāja māja, uzcelts Medumu pagastnams, kurā darbojās ne tikai pagasta valde, bet arī bibliotēka, doktorāts, dažādas lauksaimnieku organizācijas.

Sakarā ar ģenerāļa A. Auzāna 130. dzimšanas dienu, 85. gadadienu kopš Ziemassvētku kaujām un ieguldījumu Medumu pagasta sabiedriskajā dzīvē, Medumu pagasta padome pieņēma lēmumu uzstādīt memoriālo plāksni Medumu ciematā, veltītu LR armijas ģenerālim, zinātniekam un sabiedriskajam darbiniekam Andrejam Auzānam. Piemiņas plāksne uzstādīta pie Medumu vidusskolas.

Ar Medumiem saistīti A. Auzāna meitu Aleksandras un Lidijas jaunības gadi, jo vasaras mēnešus viņas pavadīja laukos, palīdzot tēvam saimniecībā. Lidija kļuva par ievērojamu latviešu trimdas rakstnieci (Lidija Auzāne-Tīcmane). Viņas devums literatūrā ir plašs: 23 lugas, dzejoļi, kā arī literatūrkritikas darbi (informācija no http://www.sargs.lv/ un http://latvjustrelnieki.lv/).

Teksta autors Ingrīda Virsa

Informācijas avoti: L.Auzāne-Vitoliņa “Auzāns īss dzīves stāsts ar 11 ilustrācijām” Apgāds

zelta ābele 1955.

https://www.karamuzejs.lv/lkm/generalis-andrejs-auzans

Medumu skolas novadpētniecības krātuve.