Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: februāris, 2026

Sudmaļu pilskalns (Sudmalu, Sventes pilskalns, Zelta kalns, Zamoks u.c.).

Attēls
Valsts aizsargājamais arheoloģijas piemineklis, aizsardzības Nr. 706. Adrese: Daugavpils novads, Sventes pagasts. Koordinātas: N 197405, E 646504 Kadastra Nr. 44880060107 Piederība: Valsts   Sudmaļu pilskalns atrodas autoceļa Svente – Šarlote V698 Z pusē, ap 2,3km uz DR no Sventes un ap 800 m uz A no Āpšukalna.             Sudmaļu pilskalns ir nedaudz A-R virzienā orientēts, savrups , kokiem apaudzis kalns ar stāvām malām. Tam ir izlīdzināts ap 60x45 m liels plakums. Ap 5 m zemāk par plakumu pilskalnu apņem terase. ZA pusē ir divi grāvji.             Kultūrslānis konstatēts gan pilskalna plakumā, gan trasē. Tā biezums sasniedz1,8m. Pārrakumos atsegti pavardi, atrastas bezripas švīkātās keramikas lauskas, graudberži, akmens kalti. Tas ļauj pilskalnu datēt ar 1.g.tūkst. pr.Kr. – 1.g.tūkst pēc Kr. Uz DA no pilskalna konstatēta apmetnes vieta.   ...

Latvijas armijas ģenerāļis Andrejs Auzāns

Attēls
Andrejs Auzāns ( 1871 . gada 4. aprīlis — 1953 . gada 23. marts ) bija latviešu ģenerālis un zinātnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Dzimis Pļaviņu pagastā "Bormaņu" saimniecībā, lauksaimnieku ģimenē. Mācījies Kokneses un vēlāk Vietalvas pagastskolās, Pleskavas mērnieku skolā, bet pēc tam, uzsācis mācības kara topogrāfu skolā. No 1896. gada bija topogrāfijas daļas virsnieks. 1900. gadā iestājies ģenerālštāba akadēmijā , kuru absolvēja 1903. gadā (iegūstot kapteiņa pakāpi). 1905. gadā Auzāns pabeidza praktisko kursu ģeodēzijā un astronomijā pie galvenās astronomijas observatorijas Pulkovā un tika ieskaitīts Krievijas armijas ģenerālštābā . Piedalījies Krievu-japāņu karā . Pēc tam darbojās kā virsnieks, topogrāfs un ģeodēzists Igaunijā, Somijā, Mandžūrijā , kā arī Turkmenistānā . 1907. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi, bet 1911. gadā par pulkvedi. No 1916. gada septembra A.Auzāns bija 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieris, bet vēlāk iecelt...

Kalkūnes pagasts

Attēls
  Kalkūnes pagasts (pašlaik ietilpst Sventes apvienībā) izveidots 1864. gadā, apvienojot vairākas muižas un pusmuižas. Tā centrs ir Kalkūni. Pagasta teritorijā vēsturiski ir attīstījusies gan lauksaimniecība un rūpniecība – spirta un ķieģeļu ražošana un citi, gan kultūras un sabiedriskā dzīve. FOTO autors Aleksejs Musatovs Raiņa māja Berķenelē – atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, 8 km attālumā no Daugavpils. Berķeneles pusmuiža ir Valsts reģiona nozīmes vēstures piemineklis “Dzejnieka Raiņa dzīves vieta” –  ievērojamā latviešu literāta un sabiedriskā  darbinieka Raiņa (1865-1929) bērnības zeme. Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns ir latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, žurnālists, domātājs, kultūras darbinieks un politiķis. Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns no 1872. līdz 1881. gadam bija Berķeneles (Berkenhēgenes) pusmuižas nomnieks. Raiņa māja Berķenelē piedāvā ekspozīciju apskati, izglītojošas un atraktīvas ekskursijas un meistarklases bēr...

Kulinārais mantojums

Attēls
  Kulinārais mantojums (no Agneses Neijas grāmatas “Sprostōks ēdīņs, styprōki ļauds. Teicēji un tradīcijas Sēlijā”, 2024) Citāts: ”Etnogrāfiskā ekspedīcija Kalkūnes pusē notika 1967. gadā, un tās dalībniekus līdztekus vecajām tradīcijām interesējuši arī paši teicēji, īpaši, ja ņem vērā, ka iedzīvotāju etniskais sastāvs šajā pusē ir ļoti dažāds.” Citāts: “Sēnes  sāla un baravikas žāvē. Žāvētas baravikas lika pie skābu kāpostu zupas un pie kartupeļu zupas.” Skābu kāpostu zupa ar baravikām jau divus gadus tika pasniegta Mājas kafejnīcu dienās Sēlijā (IK Piegozes) - žāvētas baravikas izmērcē, sacep taukos kopā ar sagrieztiem sīpoliem un rīvētiem burkāniem, pielej ūdeni, liek skābētus kāpostus un vāra uz lēnas uguns, kamēr gatavs.

Kalkūnes muižas pils (Kalkūnu muiža)

Attēls
FOTO no www.visitdaugavpils.lv Kalkūnes muižas pils (Kalkūnu muiža) – celta laikā no 1890. gada līdz 1892. gadam pēc V. Neimaņa projekta un muižas īpašnieka A. fon Etingena pasūtījuma. Pils ēka ir asimetriska, kopā ar torņiem, tornīšiem un jumta izbūvēm. 1900. gadā muiža piederēja grāfam Ignatjevam, bet 1912. gadā valsts domes deputātam un tirdzniecības padomniekam V. Karjakinam. Pirmās valsts neatkarības gados muižas pils ēkā iekārtota Valsts zīdaiņu patversme. Padomju varas gados muižas pils ēka papildināta ar silikātķieģeļu ēkām. Ar Kalkūnes muižu saistītās personības Augusts Georgs Fridrihs fon Etingens (1823-1908) – vācbaltiešu jurists un valstsvīrs. Rīgas mērs (1886-1889). Kalkūnes muižas īpašnieks. Tajā laikā muižā bija liela ķieģeļu rūpnīca, kas apgādāja ar ķieģeļiem Daugavpils jaunceltnes un fabrika spirta un rauga ražošanai. Savu uzņēmumu rūpniecību attīstīja visaugstākā līmenī. Veicināja baznīcu celtniecību un skolu atvēršanu. Vilhelms Neimanis (1849-1919) – Daugavpils pils...

Birkineļu luterāņu baznīca

Attēls
  Birkineļu luterāņu baznīca – valsts reģiona nozīmes kultūras piemineklis, arhitektūras piemineklis. Jau 1569. gadā te ir atradusies luterāņu koka kapliča. 1783. gadā uzcelta jauna mūra baznīca, ko nopostīja franču karaspēks 1812. gadā. Tagadējo baznīcu 1830. gadā uzcēla Frīdrihs fon Klopmanis. Baznīcas ēka cieta Pirmajā pasaules karā un nebija atjaunota vēl 1930. gadā. Baznīca darbojās vēl pēc Otrā pasaules kara. 1948. gadā mākslinieks Jēkabs Bīne pēc pasūtījuma uzgleznoja baznīcas altārgleznu "Kristus augšāmcelšanās" (glezna šobrīd atrodas Daugavpils luterāņu baznīcā). Padomju laikā baznīca tika izmantota saimnieciskām vajadzībām. Pašlaik baznīca nedarbojas, ēka ir pamesta, sakopta ar Berķeneles Raiņa muzeja darbinieku gādību. Tagadējā baznīcas ēka celta 1830. gadā par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem un ir viena no vecākajām Augšdaugavas novadā. Ap baznīcu ir kapsēta ar nozīmīgiem apbedījumiem un pieminekļiem: •          ...