Kolhoza “Putj Iļjiča” vēsture – līdz Luknas sovhoza izveidošanai

Kolhoza “Putj Iļjiča” dibināšanas lēmums

1945.gada 10.septembrī Višķu pagastā tika izveidotas 9 ciema padomes: Ambeļu, Augstkalnes, Grietēnu, Dubnas, Maļinovas, Medupes, Višķu, Podgurjes un Silavišķu.

1954.gada 14.jūnijā Podgurjes ciema padome tika likvidēta un pievienota Silavišķu ciema padomei.

1977.gada 28.martā jau Silavišķu ciema padome tika likvidēta un pievienota Višķu ciema padomei.

Višķu pagastu likvidēja 1949.gadā un atjaunoja 1990.gadā.

Lauksaimniecības artelis “Putj Iļjiča” tika noorganizēts 1947.gadā 2.jūlijā Silavišķu ciema padomes teritorijā (“Vīgantu mājās”). Tas bija otrais kolhozs Daugavpils apriņķī. Pirmais kolhozs ”Dzirkstele” tika nodibināts

Dubnas ciema Bicānu sādžā 1947.gada 6.janvārī, kur par priekšsēdētāju ievēlēja Ādamu Vaivodu (arī trešais kolhozs “”Novij Putj” tika nodibināts Višķu pagastā – “Kalna Višķu” sādžā 1947.gada 3.jūlijā). Pavisam izveidojās 318 šādi mazi kolhozi.

Par pirmo Putj Iļjiča arteļa padomes? priekšsēdētāju ievēlēja Ambrosovu P.A. Vēlāk kolhozam? pievienojās citi blakus kolhozi: “Mičurina”, “Stahanovietis”,

“Krasnij Oktjabrj” (Podgurjes c/p), “Tartaki” (Podgurjes c/p), “Krasnaja Razvedka” (derētu atrast protokolus, robežas). Kolhozs izveidojās par saimniecību ar kopējo izmantojamo zemes platību 3004,5 ha, no kuriem lauksaimniecībā bija izmantojami tikai 1800 ha. Pirmais kolhoza priekšsēdētājs bija Afanasijs Zimovs. Par priekšsēdētāju strādāja arī Donāts Kurtišs, kuram bija tikai pamatskolas izglītība. No k-za PI protokoliem redzam, ka visu 1947./1948.gadu sapulces vada Kursitis I.D (paraksts latv.). (vai Kurtišs?) Sekretārs ir Kivrin P.A. Kāds viņiem bija statuss, nav saprotams, jo viņi it kā nav padomes locekļi

Saimniecības teritorija bija neauglīga, ļoti daudz kalnu un pauguru. Graudu raža 6-8 cnt/ha. Izstrādes dienas apmaksa zema – 5-12 kap. Un 100-200 gr. graudu par izstrādes dienu.

Kad kolhozam “Putj Iļjiča” pievienoja kolhozu “Krasnij Oktjabrj”, tad zemes kopplatības bija 4290 ha, lauksaimniecības zeme – 2800 ha.

Sākumā kolhozā bija zems tehnikas attīstības līmenis. Ļoti bieži mainījās kolhoza vadītāji: No 1947. līdz 1965.gadam nomainījās 8 priekšsēdētāji – Vincents Bramanis, Eduards Marhiļevičs, Radionovs… Sakot ar 1965.gadu par kolhoza vadītāju kļuva Antons Laitāns. Tieši Laitāna laikā kolhozs sāka attīstīties.

1962.gadā kolhozā bija 11 traktori, 6 automašīnas un 3 kombaini. Naudas ienākumi 1962.gadā bija 113 tūkstoši rubļu. Darba samaksai bija izmaksāti 27,3 tūkstoši rubļi.

Laitāna laikā graudu ražība sasniedza 18-20 cnt/ha. Par darbu tika ieviesta garantēta darba samaksa, tika uzcelta Pakņu govju ferma, dzīvojamās mājas Vīgantos.

Pēc Laitāna ap 1971.gadu kolhozs tika reorganizēts par sovhozu “Lukna”, kur par tās direktoru kļuva J.Leitāns, jauns speciālists bez pieredzes…

Priekšsēdētājs Donāts Kurtišs