Ignats Gigels - Satversmes Sapulces loceklis no Višķiem
Ignats Gigels -
Satversmes Sapulces loceklis no Višķiem
Ilgu laiku par Ignatu Gigeli bija pieejamas ļoti skopas ziņas, tik vien, kā daži teikumi Wikipēdijā un interneta portālā “Latgales dati”. Informāciju par šo deputātu sāku meklēt jau desmit gadus atpakaļ, taču nesekmīgi. Lieta izkustējās no vietas ar brīdi, kad izveidoju sociālajā tīklā Facebook interešu grupu “Višķu vēsture”, kur vairākiem grupas domubiedram izdevās sameklēt I.Gigeļa radinieci Olga Čeksteri, kura dzīvo Rīgā. Izrādījās, viņa ir saglabājusi I.Gigeļa Satversmes Sapulces locekļa apliecības oriģinālu, no kura tagad ir iegūta arī vienīgā viņa fotogrāfija. Iepriekš bija zināma publiska informācija, ka I.Gigels ir apglabāts Višķu kapos, taču vairāku entuziastu meklējumos viņa kapa vieta netika atrasta. Beidzot to uzrādīja O.Čekstere, kura, izrādās, ilgu laiku to ir kopusi un kopj joprojām. Uz kapa vietas uzstādītais koka krusts bija vairākkārt nolūzis, tāpēc neviens nevarēja šo kapavietu atrast. Patlaban tiek vestas pārrunas ar Višķu pagasta administrāciju, lai uz I.Gigela kapa uzliktu jaunu piemiņas zīmi.
Ignats Gigels (Giģeļs - latg.) ir dzimis 1866.gada 20.oktobrī (lai gan iepriekš visur publiski bija norādīts 5.oktobris) Krievijas impērijas Vitebskas guberņas Dinaburgas apriņķa Višķu pagasta “Gigeļu” jeb arī “Ceļa Kurtišu” sādžā (nevis Lauru ciemā, kā tas bija līdz šim visur oficiāli norādīts). Ignata tēvs bija Andrejs Gigels, bet māte – Rozālija Gigele (dzim. Smane), kuri laulājās Višķu Romas katoļu baznīcā 1865.gadā. Šajā pat baznīcā jau 1866.gada 23.novembrī (pēc vecā stila) tika kristīts viņu pirmdzimtais Ignats.
Pēc 1897.gada Viskrievijas tautas skaitīšanas datiem redzams, ka Ignatam bija brālis Antons un māsas Sofija, Margarita, Barbara un Julija. Gan Ignats, gan viņa brālis un tēvs ir bijuši zemnieki (zemledelec).
Izglītību Ignats bija ieguvis pašmācības ceļā.
Agrārās zemes reformas gaitā Latvijā Ignats 1925.gadā ieguva zemes gabalu, uz kura kopā ar brāli un citiem radiniekiem uzcēla dzīvojamo māju. Māja tika uzcelta netālu no tēva dzimtajām mājām. Tā kā Ignats bija vecpuisis un nebija precējies, tad viņam saimniekošanā palīdzēja un pie viņa mājās dzīvoja precētais radinieku pāris – Ādams un Antoņina Idzāni. Kā liecina Antoņinas meita O.Čekstere (dzim. Idzāne), tad vecumdienās I.Gigels ļoti slimoja un tieši Antoņina aprūpēja Ignatu pēdējos viņa dzīves 7 gadus, kad viņš jau paralizēts gulēja uz gultas. Pateicībā par viņa aprūpēšanu, Ignats savu zemes gabalu un māju uzdāvināja Idzāniem. Tagad šo īpašumu ar nosaukumu “Radziņi” ir mantojusi A.Idzānes meita Olga Čekstere.
Olga Čekstere apgalvo, ka Ignats bija arī O.Čeksteres mammas Antoņinas Idzānes krusttēvs, reizē arī Antoņinas mātes Jūlijas Bombizas (dzim. Gigeles) brālis.
Ignats Gigels nomira 1947.gada 27.aprīlī 80 gadu vecumā un tika apglabāts Višķu katoļu draudzes kapos.
I.Gigels Satversmes Sapulcē tika ievēlēts no Latgales Zemnieku partijas deputātu kandidātu saraksta, kurā viņš bija ar 15 numuru. Šī partija Satversmes Sapulcē ieguva 17 mandātus. Diemžēl, nākamajās jau 1.Saeimas vēlēšanās partija ieguva tikai vienu vietu. Kā liecina Satversmes Sapulces stenogrammas, tad Ignats Gigels darbojies diezgan pasīvi, debatēs nav uzstājies, vien parakstījis vairākus deputātu pieprasījumus. Nav arī informācijas, vai pēc savu Satversmes Sapulces locekļa pilnvaru izbeigšanās Ignats būtu piedalījies sabiedriski politiskās aktivitātēs .
Šis materiāla sagatavošanā izmantotas Lauras Konrades sameklētās arhīvus izziņas un dokumenti. Patlaban tiek vāktas un precizētas vēl citas ziņas par I.Gigela radiniekiem un īpašumiem.
Nobeigumā neliels pastāsts. Ignata tēva mājas nav saglabājušās, ir tikai zināma to kādreizējā atrašanās vieta. Ignats ar brāli nav varējuši sadalīt šo tēva veco mājiņu, pārdot arī to nevarējuši, jo neesot bijis pircēju. Tad viņi māju apdrošinājuši un nodedzinājuši, un prēmiju sadalījuši. Tā stāstīja 90 gadu vecs kaimiņš, kam uz dedzināšanas laiku bija gadu 10. Cik tas atbilst patiesībai, nav zināms.
Informāciju sagatavoja Višķu pagasta bibliotēkas vadītājs Jānis Strods,
Komentāri
Ierakstīt komentāru