Naujenes bibliotēkas Viedā bibliotēka

 Ģ ertrūde Rasnače (Kudiņa) ( 1951) Arhitekte, projektu vadītāja,  vairāku grāmatu autore  “Pusaudzes kods”, “Aiz upes aizupieši”. Konkursa – foruma SIEVIETE ARHITEKTŪRĀ, BŪVNIECĪBĀ, DIZAINĀ 2021 laureāte Dzimusi 1951. gada 18. novembrī Rožkalnu pagasta Lazdānos, Vārkavas novadā. Mācījusies Kalupes 8-gadīgajā skolā un Daugavpils 1.vidusskolā. 1975. gadā absolvējusi Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras-celtniecības fakultāti, iegūstot arhitekta kvalifikāciju. No 1975. gada strādāja Daugavpils pilsētas Arhitektūras nodaļā, no 1984. līdz 2005. gadam – par šīs nodaļas vadītāju – pilsētas galveno arhitekti. Latvijas Arhitektu Savienības biedre kopš 1981. gada. Līdz 2011. gadam nodarbojās ar projektēšanu. Piedalījusies Daugavpils pilsētas Teritorijas plānojuma un vairāku citu detālplānojumu izstrādē, publicējusi rakstus par pilsētas arhitektūru laikrakstos un profesionālajos žurnālos. Pēc Ģ. Rasnačes izstrādātajiem projektiem uzbūvētas daudzas privātmājas, iekārtoti sabie...

  Nīcgales dzelzceļa stacija  periodika.lv Mazās stacijas saimnieki Nīcgale — maza dzelzceļa stacija. Pasažieru vilcieni šeit apstājas tikai uz minūti un atkal turpina savu tālo ceļu. Stacija ir neliela. Diennaktī tajā iebrauc un aizbrauc, nosacīti ne vairāk kā ap 50 cilvēku. Taču vilcienu, kas iet cauri Nīcgalei, ir daudz. Daudz rūpju ir Jevgeņijai Jevdokimovai, stacijas priekšniecei. Ļoti bieži atskan telefona zvani: no kaimiņu stacijām prasa atļauju sūtīt vilcienu; pasažieri jautā, ar kuru vilcienu un kad viņi var aizbraukt no stacijas; pārmijnieces ziņo no posteņiem, ka sliežu ceļš ir gatavs uzņemt vilcienu; kolhozi interesējas, vai nav pienākušas minerālmēslu kravas. Pusgada laikā kolhoziem “Jāņupe”, “Latgale”, “Nīcgale” un Preiļu rajona lauksaimniecības artelim “Dzintars” pienācis vairāk nekā pusotra simta vagonu ar minerālmēsliem. Arī pati Jevdokimova uz dažādām Padomju Savienības malām nosūtījusi pāri par 600 vagonu ar dažādām kravām. Pārvadājumu pusgada plāns — gandrī...

   NĪCGALES MILZIS Apbrīnojamā dabas stūrī Augšdaugavas novadā Nīcgales pagastā atrodas lielākais laukakmens Latvijā- Nīcgales 'Lielais Baltais akmens. Leģenda vēsta -- senos laikos velni gribējuši aiznest akmeni līdz Daugavai un to aizsprostot. Dzirdot pirmos gaiļus dziedam, viņi nobijušies un akmeni tā arī atstājuši pusceļā. Zinātnieki gari saka, ka akmens ir pusotra miljarda gadu vecs un nokļuvis tur leduslaikmeta. Šī milža augstums virs zemes sastāda 3,5 metrus. Vienā akmens pusē redzamas kāpnītes kas izcirstas vēl tajos laikos, kad tas kalpojis kā danču placis grāfiem un grāfienēm, zaļumos un medībās braucot. Šī lielā dabas brīnuma apkārtnes labiekārtošanu veica Daugavpils arhitekts Aivars Melderis. Pēc viņa izstrādātā projekta izveidots apvedceļš, autotransporta stāvvieta, informācijas stends. Darbu finansēja pilsētas valde un Daugavpils rajona uzņēmumi. S. BALTACE periodika.lv Akmens ir arī ģeoloģisks objekts — tas ir liels glaciāls laukakmens (dižakmens), ko Balti...

Jaunsventes parks Aizsargājams dendroloģisks stādījums   Muižas parkā sastopami 29 vietējās un 27 svešzemju koku un krūmu sugas. Parka teritorijā dominē pieci vietējo koku sugas pārstāvji – parastā liepa, āra bērzs, melnalksnis, parastā kļava un parastais osis. No svešzemju sugām, kas raksturīgas seniem muižu parkiem, konstatētas 23 Eiropas lapegles. Jaunsventes parka teritorija ir bagāta ar dabas vērtībām. Parkā ir konstatētas īpaši aizsargājamās sugas: vairākas sikspārņu sugas, piecas ķērpju sugas, trīs bezmugurkaulnieku sugas – purvāju skrejvabole, blāvā briežvabole, marmora rožvabole, viena abinieku suga – zaļais krupis,   divas putnu sugas – vidējais dzenis un pelēkā dzilna. Atsevišķās vietās parka teritorijā ir konstatētas dabiskam mežam raksturīgās struktūras un iezīmes, ar ko var skaidrot dabisko meža biotopu indikatorsugu klātbūtni teritorijā. Parkā ir sastopami četri dižkoki.   Informācija no www.daba.gov.lv FOTO: VISITDAUGAVPILS.LV    

  Sudmaļu pilskalns Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Sudmaļu pilskalnu pirmais 1882. gadā reģistrēja A. Bīlenšteins. 1926. gadā pilskalna aprakstu un uzmērījumu publicēja E. Brastiņš. 1968. gadā pilskalna kultūrslāņa rakstura noteikšanai J. Graudoņa vadītā ekspedīcija veica šurfējumus. Gan pašā kalnā, gan tā nogāzēs un terasē konstatēts kultūrslānis. Šurfējumā noskaidrots, ka kultūrslāņa biezums sasniedz 1,8m. Pārrakumos tika attīrīti un atsegti senie pavardi, atrastas bezripas švīkātās un gludās keramikas lauskas, graudberži, akmens kalti un to daļas. Iegūtais arheoloģiskais materiāls liecina, ka senie pilskalna iemītnieki piederējuši pie švīkātās keramikas kultūras – baltiem un apdzīvojuši pilskalnu I gadu tūkstoti p.m.ē. Pilskalna plakums un terase sapostīta ar dziļām Pirmā pasaules kara bedrēm un tranšejām. Tomēr kopējo pilskalna veidolu šie ierakumi nav izmainījuši. 1995. gadā mežā uz dienvidaustrumiem no pilskalna atrasta senās apmetnes vieta. Sudmaļu pilskalnā i...

  Sventes Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca   1800. gadā Sventē muižnieks Kazimirs Plāters – Zībergs uzcēla mūra baznīcu Vissvētākās Trīsvienības godam. Sakrālo celtni iesvētīja Miķeļa Ercenģeļa godam. Baznīca celta no akmeņiem taisnstūra formā, tā ir 26 x 16 x 8 m liela. No ārpuses apmesta ar kaļķu javu, kurā liktas akmeņu šķembas. Apmesta un balti krāsota pajumte, stūru pīlāri, durvju un logu ierāmējumi. Cinkots skārda jumts. Virs jumta – fasādē apmēram 5 m augsts tornītis ar zvaniem. Katros sānos baznīcai 5 logi, pie ieejas no gala 2 logi un katrā sakristejā viens. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie ieejas durvīm cementa kāpnes. Sventes baznīca ir vienjomas celtne, ar koka grīdu un griestiem. Griesti klāti ar mazu ieloku. Trīs koka altāri, soli dievlūdzējiem un kancele. Tos visus gatavoja galdnieks S. Meinards 1913. gadā. Gar sienām krusta ceļa bildes ģipša veidojumā. Tās 1913. gadā izgatavojis Serafinovičs. Sākumā tās dāvāja Grendzas baznīcai, t...

Sventes (Jaunsventes) muižas apbūve ar parku Jaunsventes muižu 1912. gadā kā ģimenes māju uzcēla grāfs Mihails Plāters-Zībergs, kas bija divu Latgalē pazīstamu un bagātu dzimtu pēctecis. Kungu mājā 1921. gadā tika atvērta latviešu pamatskola, kurā strādāja 10 skolotāji un mācījās aptuveni 300 skolēnu. 1944. gadā muižas telpās ierīkoja kara hospitāli, pēc kara beigām atkal tika atvērta skola, kurā mācības notika krievu valodā. 20. gadsimta beigās kungu māja bija pamesta. Tomēr 2005. gadā bijusī Jaunsventes muižas ēka atguva savu agrāko izskatu, tika saglabātas ēkas fasādes krāsas, interjera detaļas, parādes kāpnes, podiņu krāsnis un kamīns. Atjaunotajā ēkā atvērta viesnīca Sventes muiža un restaurētajā muižas saimniecības ēkā izvietota militārās tehnikas ekspozīcija. Muižas kompleksā atrodas arī Sventes pagastu apvienības pārvalde. Muižas kompleksā izvietota militārās kara tehnikas ekspozīcija, unikāla ar to, ka kolekcijā esošie objekti atrasti bijušo kauju laukos. Padomju armijas m...

  Arheoloģiskais piemineklis Baltkāju pilskalns (Napoleonova gora) ar apmetni Kiluškos, starp Laukugaiļiem un Silmaļiem. Valsts nozīmes kultūras piemineklis, arheoloģijas piemineklis. Pilskalns Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku – agrais un vidējais dzelzs laikmets. Atrodas 800 m uz ziemeļaustrumiem no Birkeneļiem. 2024. gadā biedrība “Zaļā krūze” izveidoja pilskalna vektorformas attēlu https://www.latvijas-pilskalni.lv/baltkaju-pilskalns/    https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/tapis-baltkaju-pilskalna-vektorformas-attels/

  Vilis Siliņš (1879-1935) – Latgales kooperatīvās kustības pamatlicējs, dzīvojis Randenē. V. Siliņa dienasgrāmatās bieži minēts Rainis. Arī Rainis vairākkārt atminās pieminējis V.Siliņu. Sakarā ar V.Siliņa 45.dzimšanas dienu Rainis iesūtīja žurnālam "Kopdarbība" atmiņas par jubilāru. Tajās ir aprakstīta Raiņa un Aspazijas ciemošanās pie Siliņa 1905. gada beigās un došanās trimdā 1906. gada sākumā no Kalkūnu stacijas, satikšanās Cīrihē, sarakste un tikšanās Randenē 1926. gadā. Finansējis Franča Kempa vēsturiskās apceres "Latgalieši" izdošanu 1910. gadā. Apbedīts Birķineļu kapos. Foto: Latgales dati

  Krišjānis Kalniņš (1857-1923) – lauksaimnieks, sabiedriskais darbinieks (Grīvas-Daugavpils Latviešu biedrības dibinātājs (1904) un pirmais tās priekšnieks, kooperācijas kustības dalībnieks (biedrība "Grauds"). Daugavpils latviešu biedrības dibinātājs (1917); Centrālās bēgļu komitejas pārstāvis Daugavpilī Pirmā pasaules kara laikā; Kalkūnes lauksaimniecības biedrības dibinātājs. Apbedīts Birķineļu kapos. Foto: Latgales dati

Hamilkārs fon Felkerzāms (1811-1856) – vācbaltiešu muižnieks, Vidzemes landmaršals. Zemes reformas plāna autors un zemnieku aizstāvis. Birkineļu pusmuižas īpašnieks; apbedīts Birķineļu kapos. Foto wikipedia

  Augusts Georgs Fridrihs fon Etingens (1823-1908) – vācbaltiešu jurists un valstsvīrs. Rīgas mērs (1886-1889). Kalkūnes muižas īpašnieks. Tajā laikā muižā bija liela ķieģeļu rūpnīca, kas apgādāja ar ķieģeļiem Daugavpils jaunceltnes un fabrika spirta un rauga ražošanai. Savu uzņēmumu rūpniecību attīstīja visaugstākā līmenī. Veicināja baznīcu celtniecību un skolu atvēršanu. Foto wikipedia

  Rainis (1865-1929) – īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, žurnālists, domātājs, kultūras darbinieks, politiķis. No 1872. līdz 1881. gadam viņa tēvs Krišjānis Pliekšāns nomāja Berkenhēgenes (Berķeneles) pusmuižu. Foto no www.literatura.lv

  Baltmaizītes (no Agneses Neijas grāmatas “Sprostōks ēdīņs, styprōki ļauds. Teicēji un tradīcijas Sēlijā”, 2024) Mīklu izrullē. Izspiež ar glāzi apaļus vai ar nazi četrkantainus gabalus un liek virsū pildījumu (biezpiens, olas, cukurs, stērķelis, vanilīns). Cep cepeškrāsnī. Foto: MI

  Kārlis Grigulis (1884-1972) Salienas pagasts ir dzimtā puse pasaulē atzītajam ornitologam, rakstniekam un dabas pētniekam Kārlim Grigulim. Viņa devums dabas zinātnēs un bērnu literatūrā ir unikāls ne tikai novada, bet visas Latvijas mērogā. Salienas bibliotēka aktīvi uztur K. Griguļa piemiņu, izmantojot viņa darbus kā uzticamu avotu dabas izzināšanai un medijpratības veicināšanai jaunajai paaudzei. Viņa personība māca mums saskatīt dabas vērtības un piederību savai zemei. Piemiņas akmens K.Grigulim uzstādīts 1994. gadā netālu no bijušajām viņa dzimtajām mājām – “Stumpuriem” ,   un tajā iekalts gudrības simbols – pūce. FOTO: VISITDAUGAVPILS.LV

  Poguļankas tilts Industriālais mantojums Tilts pāri Poguļankas (Salienas) upītei būvēts 19. gs beigās no šķeltiem un apstrādātiem laukakmeņiem. Arkas augstums ir 5,2 m, garums 5,5 m, platums 4,6 m. Tilts ir vietējas nozīmes arhitektūras un inženierbūves piemineklis, viens no nedaudziem šāda veida tiltiem, kas salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī ir saglabājies Augšdaugavas novadā. FOTO un informācija: VISITDAUGAVPILS.LV

  Salienas vidusskola Novada nozīmes kultūras piemineklis   Līdz 1937. gadam pagastā darbojās trīs sākumskolas: Salienas valsts sākumskola, pirmā Lielbornes pagasta sākumskola un pirmā Salienas pagasta sākumskola. Salienas valsts sākumskola atradās Vecsalienā, Lielbornes pagasta sākumskola – Lielbornē. 1934. gadā Salienas zemnieki sūtīja savu delegāciju uz Rīgu pie Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa ar lūgumu uzcelt pagastā jaunu skolu. Prezidents pats personīgi ieradās Salienā, lai novērtētu vietu, kur celt skolu.   Trīs kilometru attālumā no Salienas pagasta mājas tika celta jauna skolas ēka, ko atklāja 1937. gada rudenī. Uz turieni pārvietoja arī valsts sākumskolu no Vecsalienas. Skolā bija četras klases. Pirmais skolas pārzinis bija Pēteris Grāve. Kārlis Ulmanis nepiedalījās skolas atklāšanā, bet nodeva skolas direktoram Pēterim Grāvem skolas karogu. No 1937. gada līdz 1940. gadam mācības notika latviešu valodā. 1941. gadā skola pārgāja uz krievu mācībvalodu. Ot...

  Krucifikss Jaunbornē Novada nozīmes kultūras piemineklis Jaunbornē redzama uz liela akmens celta 2 m x 1,5 m x 2 m ķieģeļu kapela ar cinkota skārda jumtu. Laukakmens virszemes izmēri ir 3,6 m x 2,5 m x 0,9 m. Būtībā kapela ir mūra  stabs ar  nišu, kurā atrodas Jaunavas Marijas pastāvīga  palīga  glezna  koka  rāmī.  Uz  rāmja  uzraksts  poļu valodā:  1907. g.  15. oktobrī. Tālāk lūgums uz Dievmāti, lai dod veselību. Zem nišas misiņa skārda plāksnīte ar uzrakstu poļu valodā: “Matko Boska Nìeustajacej Pomocy Mòdl sìę za Nami” (Tavā patvērumā). Par šīs kapelas būvēšanu ir šāds nostāsts:  “Kādam zemniekam 1907. gadā dienas laikā uzbruka ļaundari, lai to noslepkavotu. Tam laimējās izbēgt. Ļaundari, lielā niknumā, metās to gūstīt. Zemnieks, bēgot nespēkā pakrita pie lielā akmens un zinādams, ka ļaundari to tūlīt panāks, sāka skaitīt lūgšanu: “Tavā patvērumā”.  Ļaundari...

  Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca Novada nozīmes kultūras piemineklis   Mazā un ļoti vienkāršā Jaunbornes Sv. Krusta katoļu baznīca uzcelta 1859. gadā pēc poļu muižnieka Juliusa Sivicka gribas, 1890. gadā pārbūvēta, 1921. gadā atjaunota. Mākslas cienītāju šeit var interesēt atsevišķi priekšmeti, no kuriem interesantākie – ērģeļu prospekta kokgriezumi, kas, iespējams, ir daļa no Elernes baznīcas manierisma stila iekārtas. Ap baznīcu izkārtojusies lauku kapsēta, kurā centrālo vietu ieņem Sivicku ģimenes apbedījumi. Jaunbornes baznīca ir no mūra, celta krusta veidā, no ārpuses balti krāsota, ar cinkotu skārda jumtu, vienu torni un mazu tornīti uz baznīcas jumta vidus. Tornis apjumts ar melnu skārdu, krāsots. Baznīcas sānos 3 logi ar dzelzs restēm priekšā. Vidū krusta pagarinājuma sienā 2 logi un presbiterijā arī ir logi. Presbiterija daļa sešstūraina. Pie tās 2 sakristejas. Presbiterija galā augsta mūra kapela, balti krāsota ar nišu virsū. Nišā liela ...

  Reinis Sināts (1910-1964) Reinis Sināts bija latviešu ārsts, dabas pētnieks un sabiedriskais darbinieks, kurš starpkaru periodā strādāja kā rajona ārsts Latgales dienvidaustrumu daļā. No 1939. līdz 1942. gadam viņš bija saistīts ar Vecsalienas (Červonkas) muižas pili, kur tolaik atradās ārsta prakse un medicīnas punkts apkārtējo pagastu iedzīvotājiem. Paralēli medicīnas darbam Sināts aktīvi nodarbojās ar ornitoloģiju un bija līdzautors, kopā ar Nikolaju fon Tranzē, nozīmīgam darbam “Latvijas putni” (1936), kas ir viens no agrīnajiem sistemātiskajiem pētījumiem par Latvijas putnu faunu. Viņš darbojās arī kā Latgales Mednieku savienības priekšnieks. Reinis Sināts ir starpdisciplināra personību, kas apvienoja medicīnu, dabas zinātni un sabiedrisko darbību, un viņa saikne ar Vecsalienas muižu iezīmē šīs ēkas nozīmi arī kā sabiedrisko pakalpojumu centru 20. gadsimta pirmajā pusē. Teksts: Jolanta Bāra Foto: Arolsen arhīvs

  Novada nozīmes kultūras piemineklis   Salienas baznīca uzcelta 1894. gadā no šķeltiem laukakmeņiem ar ķieģeļu oderējumu iekšpusē. Tā tika iesvētīta 1895. gadā. Salienas draudze ir viena no vecākajām pareizticīgo draudzēm Ilūkstes apkārtnē. Pirmā koka baznīca Salienas muižas zemē tika uzbūvēta 1760. gadā. Laikam ritot, tās koka konstrukcijas kļuva nedrošas, tāpēc 1859. gadā, saskaņā ar eparhijas rīkojumu, baznīcu slēdza un tā tika izjaukta. Tajā pašā gadā, pateicoties Salienas muižas īpašnieka Nīmana piešķirtajiem līdzekļiem, pie Tartakas kapiem tika uzbūvēta un iesvētīta jauna koka baznīca, kura ieguva sv. Nikolaja brīnumdarītāja nosaukumu. Tā nebija plaša (tikai 18 m x 8 m), un arējā izskata ziņā esot atstājusi nomācošu iespaidu. 1889. gadā, Rīgas arhibīskaps Arsenijs, izveidojoties arhibīskapijai, personīgi pārliecinājās par jaunas baznīcas celtniecības nepieciešamību Salienā un draudzes locekļiem apsolīja sameklēt līdzekļus šim mērķim. 1890. gada maijā tika uzsāktas s...

  Sīķeles evaņģēliski luteriskā baznīca Novada nozīmes kultūras piemineklis   Atrodas Vecsalienas pagastā priežu meža vidū netālu no Daugavas kreisā krasta. Jau ļoti sirmā senatnē te bijusi koka baznīciņa, ko kāds latviešu dzimtcilvēks ar plostu atvedis no Krievzemes. Baznīca vairākkārt degusi, bet arvien atjaunota. Sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu. Celta 1819. gadā. Līdzās baznīcai atrodas Muravku vecie luterāņu kapi ar seniem pieminekļiem. Teksts un foto – VISITDAUGAVPILS.LV

  Vecsalienas muižas pils Valsts reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.   Červonkas muižas pils ir viena no retajām Augšzemes muižu ēkām, kas saglabājusies tik labā stāvoklī līdz pat mūsdienām. Ap pili plešas ēnains parks, vasarā te zied rozes, ziemā logos rotājas leduspuķes, un bieži atbrauc jaunie pāri, kas uzsāk savu kopīgo dzīves ceļu. Gleznainā pils būvēta 1870. gadā neogotikas stilā. Muižas pils celtniecība ilgusi trīs gadus, izmantoti vietējie materiāli – sarkanie ķieģeļi no vietējā cepļa un no Daugavas krastu dolomīta dedzinātie kaļķi. Par to, kas ir ēkas arhitekts, ziņas ir pavisam skopas un nav zināms viņa vārds. Červonkas nosaukums, iespējams, radies no sarkanās krāsas apzīmējuma poļu valodā (czerwony). Jāpiebilst, ka Augšzemē ir vēl vairākas apdzīvotas vietas, kas nes Červonkas vārdu. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā notika intensīva vietvārdu latviskošana, kas pierobežas apvidu kartes izmainīja līdz nepazīšanai – agrākie slāvu valodu vai vācu cilmes vietvār...

Valsts aizsargājamais arheoloģijas piemineklis, aizsardzības Nr. 706. Adrese: Daugavpils novads, Sventes pagasts. Koordinātas: N 197405, E 646504 Kadastra Nr. 44880060107 Piederība: Valsts   Sudmaļu pilskalns atrodas autoceļa Svente – Šarlote V698 Z pusē, ap 2,3km uz DR no Sventes un ap 800 m uz A no Āpšukalna.             Sudmaļu pilskalns ir nedaudz A-R virzienā orientēts, savrups , kokiem apaudzis kalns ar stāvām malām. Tam ir izlīdzināts ap 60x45 m liels plakums. Ap 5 m zemāk par plakumu pilskalnu apņem terase. ZA pusē ir divi grāvji.             Kultūrslānis konstatēts gan pilskalna plakumā, gan trasē. Tā biezums sasniedz1,8m. Pārrakumos atsegti pavardi, atrastas bezripas švīkātās keramikas lauskas, graudberži, akmens kalti. Tas ļauj pilskalnu datēt ar 1.g.tūkst. pr.Kr. – 1.g.tūkst pēc Kr. Uz DA no pilskalna konstatēta apmetnes vieta.   ...

Andrejs Auzāns ( 1871 . gada 4. aprīlis — 1953 . gada 23. marts ) bija latviešu ģenerālis un zinātnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Dzimis Pļaviņu pagastā "Bormaņu" saimniecībā, lauksaimnieku ģimenē. Mācījies Kokneses un vēlāk Vietalvas pagastskolās, Pleskavas mērnieku skolā, bet pēc tam, uzsācis mācības kara topogrāfu skolā. No 1896. gada bija topogrāfijas daļas virsnieks. 1900. gadā iestājies ģenerālštāba akadēmijā , kuru absolvēja 1903. gadā (iegūstot kapteiņa pakāpi). 1905. gadā Auzāns pabeidza praktisko kursu ģeodēzijā un astronomijā pie galvenās astronomijas observatorijas Pulkovā un tika ieskaitīts Krievijas armijas ģenerālštābā . Piedalījies Krievu-japāņu karā . Pēc tam darbojās kā virsnieks, topogrāfs un ģeodēzists Igaunijā, Somijā, Mandžūrijā , kā arī Turkmenistānā . 1907. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi, bet 1911. gadā par pulkvedi. No 1916. gada septembra A.Auzāns bija 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieris, bet vēlāk iecelt...