Naujenes bibliotēkas Viedā bibliotēka

Foto no : https://www.flickr.com/photos/latvianmfa/   Alberts Sarkanis, dzimis 1960. gada 6. aprīlī Dubnas pagastā, Svenčos, Daugavpils rajonā (tagad Augšdaugavas novads),   ir latviešu filologs un diplomāts, iepriekš Latvijas vēstnieks Lietuvā. Biogrāfija 1978. gadā beidzis Špoģu vidusskolu. 1984. gadā absolvējis Latvijas Universitāti un tur arī palicis strādāt. Strādājis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas institūtā. 1993. gadā Viļņas Universitātē aizstāvējis humanitāro zinātņu doktora disertāciju par tēmu "Latviešu valodas prosodija un vokalizācija augstienes ciemu dialektos: eksperimentāls pētījums" (vadītājs profesors Alekss Girdenis). 2000. gadā pabeidzis kursu Ženēvas Politiskās drošības centrā. Kopš 1990. gada strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā. No 1990. gada 10. oktobra līdz 1991. gada 24. septembrim – pilnvarotais lietvedis, no 1993. gada 20. janvāra līdz 1996. gada jūnijam – Latvijas vēstnieks Lietuvā ar rezidenci Viļņā. 1996.–1998. g. – Latvijas Ārlietu mi...

Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. – 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils novada, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Baznīcas vēsture: Višķu pirmā baznīca celta 1621. gadā no ozola baļķiem par godu svētajam Jānim Kristītājam. To cēla muižnieki Andrejs un Elizabete Moli ārpus Višķu ciema, kapsētā. 1625. gadā nodibināja Višķu draudzi. Šī baznīca draudzei kalpoja 94 gadus. 1715. gadā par Heronima un Katrinas Molas līdzekļiem baznīcu nojauca un pārcēla tuvāk pie Višķiem, uz ezera pussalas. Šī baznīca draudzei kalpoja 224 gadus un tās lielums bija 410 kubikmetri. Vecā Višķu baznīca saistīja prof. Vipera un Dr. A.Krūmiņa uzmanību kā oriģināls arhitektūras piemineklis. Baznīca celta no ozola baļķiem ar mūrētiem stūru stabiem un apšūta dēļiem līmeniskā virzienā. Baznīcas priekšā bija portiks ar 4 masīvām, mūrētām kolonnām. Logi t...

Pirms vēl tika uzcelta Dubnas kapela, laikā no 1702. g. līdz 1765. g. Dubnā darbojās jezuītu misija, kas bija pakļauta Daugavpils rezidencei. Jezuītiem bija īpašumi Dubnā un Vārkavā. Te darbojās pazīstamie jezuītu tēvi J. Lukaševičs, Stefans Mohls, Miķelis Lingnau u.c. Par jezuītu misijas darbību liecina 1746. gada jezuītu annāles. Dubnas Jēzus Sirds draudzes kapela (Varšaveņa) celta 1800. gadā no koka astoņstūra fornmā ar pagarinājumu altāra daļā. Tā ir vienīgā tāda veida sakrālā celtne Daugavpils rajonā. Dubnas koka kapela celta 1800.gadā. Indultu tā saņēma no bīskapa S. Sesčenceviča 1804.gadā. Restaurācijas darbi tajā izdarīti 1882. gadā. Tad izgatavoja ozolkoka altāri un Jēzus Sirds gleznu. 1882.gada.9.oktobrī Dubnas muižas īpašnieks Broņislavs Benislavskis, kam piederēja šī kapliča, lūdza bīskapu Fialkovski mainīt kapelas titulu un nosaukt to Jēzus Sirds vārdā. Lūgumu ievēroja un kapelas svētkus atļāva svinēt jūnija pēdējā svētdienā Jēzus Sirds godam, tā, lai nebūtu traucējuma Nīd...