Naujenes bibliotēkas Viedā bibliotēka

  Nīcgales dzelzceļa stacija  periodika.lv Mazās stacijas saimnieki Nīcgale — maza dzelzceļa stacija. Pasažieru vilcieni šeit apstājas tikai uz minūti un atkal turpina savu tālo ceļu. Stacija ir neliela. Diennaktī tajā iebrauc un aizbrauc, nosacīti ne vairāk kā ap 50 cilvēku. Taču vilcienu, kas iet cauri Nīcgalei, ir daudz. Daudz rūpju ir Jevgeņijai Jevdokimovai, stacijas priekšniecei. Ļoti bieži atskan telefona zvani: no kaimiņu stacijām prasa atļauju sūtīt vilcienu; pasažieri jautā, ar kuru vilcienu un kad viņi var aizbraukt no stacijas; pārmijnieces ziņo no posteņiem, ka sliežu ceļš ir gatavs uzņemt vilcienu; kolhozi interesējas, vai nav pienākušas minerālmēslu kravas. Pusgada laikā kolhoziem “Jāņupe”, “Latgale”, “Nīcgale” un Preiļu rajona lauksaimniecības artelim “Dzintars” pienācis vairāk nekā pusotra simta vagonu ar minerālmēsliem. Arī pati Jevdokimova uz dažādām Padomju Savienības malām nosūtījusi pāri par 600 vagonu ar dažādām kravām. Pārvadājumu pusgada plāns — gandrī...

   NĪCGALES MILZIS Apbrīnojamā dabas stūrī Augšdaugavas novadā Nīcgales pagastā atrodas lielākais laukakmens Latvijā- Nīcgales 'Lielais Baltais akmens. Leģenda vēsta -- senos laikos velni gribējuši aiznest akmeni līdz Daugavai un to aizsprostot. Dzirdot pirmos gaiļus dziedam, viņi nobijušies un akmeni tā arī atstājuši pusceļā. Zinātnieki gari saka, ka akmens ir pusotra miljarda gadu vecs un nokļuvis tur leduslaikmeta. Šī milža augstums virs zemes sastāda 3,5 metrus. Vienā akmens pusē redzamas kāpnītes kas izcirstas vēl tajos laikos, kad tas kalpojis kā danču placis grāfiem un grāfienēm, zaļumos un medībās braucot. Šī lielā dabas brīnuma apkārtnes labiekārtošanu veica Daugavpils arhitekts Aivars Melderis. Pēc viņa izstrādātā projekta izveidots apvedceļš, autotransporta stāvvieta, informācijas stends. Darbu finansēja pilsētas valde un Daugavpils rajona uzņēmumi. S. BALTACE periodika.lv Akmens ir arī ģeoloģisks objekts — tas ir liels glaciāls laukakmens (dižakmens), ko Balti...

Jaunsventes parks Aizsargājams dendroloģisks stādījums   Muižas parkā sastopami 29 vietējās un 27 svešzemju koku un krūmu sugas. Parka teritorijā dominē pieci vietējo koku sugas pārstāvji – parastā liepa, āra bērzs, melnalksnis, parastā kļava un parastais osis. No svešzemju sugām, kas raksturīgas seniem muižu parkiem, konstatētas 23 Eiropas lapegles. Jaunsventes parka teritorija ir bagāta ar dabas vērtībām. Parkā ir konstatētas īpaši aizsargājamās sugas: vairākas sikspārņu sugas, piecas ķērpju sugas, trīs bezmugurkaulnieku sugas – purvāju skrejvabole, blāvā briežvabole, marmora rožvabole, viena abinieku suga – zaļais krupis,   divas putnu sugas – vidējais dzenis un pelēkā dzilna. Atsevišķās vietās parka teritorijā ir konstatētas dabiskam mežam raksturīgās struktūras un iezīmes, ar ko var skaidrot dabisko meža biotopu indikatorsugu klātbūtni teritorijā. Parkā ir sastopami četri dižkoki.   Informācija no www.daba.gov.lv FOTO: VISITDAUGAVPILS.LV    

  Sudmaļu pilskalns Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Sudmaļu pilskalnu pirmais 1882. gadā reģistrēja A. Bīlenšteins. 1926. gadā pilskalna aprakstu un uzmērījumu publicēja E. Brastiņš. 1968. gadā pilskalna kultūrslāņa rakstura noteikšanai J. Graudoņa vadītā ekspedīcija veica šurfējumus. Gan pašā kalnā, gan tā nogāzēs un terasē konstatēts kultūrslānis. Šurfējumā noskaidrots, ka kultūrslāņa biezums sasniedz 1,8m. Pārrakumos tika attīrīti un atsegti senie pavardi, atrastas bezripas švīkātās un gludās keramikas lauskas, graudberži, akmens kalti un to daļas. Iegūtais arheoloģiskais materiāls liecina, ka senie pilskalna iemītnieki piederējuši pie švīkātās keramikas kultūras – baltiem un apdzīvojuši pilskalnu I gadu tūkstoti p.m.ē. Pilskalna plakums un terase sapostīta ar dziļām Pirmā pasaules kara bedrēm un tranšejām. Tomēr kopējo pilskalna veidolu šie ierakumi nav izmainījuši. 1995. gadā mežā uz dienvidaustrumiem no pilskalna atrasta senās apmetnes vieta. Sudmaļu pilskalnā i...

  Sventes Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca   1800. gadā Sventē muižnieks Kazimirs Plāters – Zībergs uzcēla mūra baznīcu Vissvētākās Trīsvienības godam. Sakrālo celtni iesvētīja Miķeļa Ercenģeļa godam. Baznīca celta no akmeņiem taisnstūra formā, tā ir 26 x 16 x 8 m liela. No ārpuses apmesta ar kaļķu javu, kurā liktas akmeņu šķembas. Apmesta un balti krāsota pajumte, stūru pīlāri, durvju un logu ierāmējumi. Cinkots skārda jumts. Virs jumta – fasādē apmēram 5 m augsts tornītis ar zvaniem. Katros sānos baznīcai 5 logi, pie ieejas no gala 2 logi un katrā sakristejā viens. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie ieejas durvīm cementa kāpnes. Sventes baznīca ir vienjomas celtne, ar koka grīdu un griestiem. Griesti klāti ar mazu ieloku. Trīs koka altāri, soli dievlūdzējiem un kancele. Tos visus gatavoja galdnieks S. Meinards 1913. gadā. Gar sienām krusta ceļa bildes ģipša veidojumā. Tās 1913. gadā izgatavojis Serafinovičs. Sākumā tās dāvāja Grendzas baznīcai, t...

Sventes (Jaunsventes) muižas apbūve ar parku Jaunsventes muižu 1912. gadā kā ģimenes māju uzcēla grāfs Mihails Plāters-Zībergs, kas bija divu Latgalē pazīstamu un bagātu dzimtu pēctecis. Kungu mājā 1921. gadā tika atvērta latviešu pamatskola, kurā strādāja 10 skolotāji un mācījās aptuveni 300 skolēnu. 1944. gadā muižas telpās ierīkoja kara hospitāli, pēc kara beigām atkal tika atvērta skola, kurā mācības notika krievu valodā. 20. gadsimta beigās kungu māja bija pamesta. Tomēr 2005. gadā bijusī Jaunsventes muižas ēka atguva savu agrāko izskatu, tika saglabātas ēkas fasādes krāsas, interjera detaļas, parādes kāpnes, podiņu krāsnis un kamīns. Atjaunotajā ēkā atvērta viesnīca Sventes muiža un restaurētajā muižas saimniecības ēkā izvietota militārās tehnikas ekspozīcija. Muižas kompleksā atrodas arī Sventes pagastu apvienības pārvalde. Muižas kompleksā izvietota militārās kara tehnikas ekspozīcija, unikāla ar to, ka kolekcijā esošie objekti atrasti bijušo kauju laukos. Padomju armijas m...