Naujenes bibliotēkas Viedā bibliotēka

Kolhoza “Putj Iļjiča” dibināšanas lēmums 1945.gada 10.septembrī Višķu pagastā tika izveidotas 9 ciema padomes: Ambeļu, Augstkalnes, Grietēnu, Dubnas, Maļinovas, Medupes, Višķu, Podgurjes un Silavišķu. 1954.gada 14.jūnijā Podgurjes ciema padome tika likvidēta un pievienota Silavišķu ciema padomei. 1977.gada 28.martā jau Silavišķu ciema padome tika likvidēta un pievienota Višķu ciema padomei. Višķu pagastu likvidēja 1949.gadā un atjaunoja 1990.gadā. Lauksaimniecības artelis “Putj Iļjiča” tika noorganizēts 1947.gadā 2.jūlijā Silavišķu ciema padomes teritorijā (“Vīgantu mājās”). Tas bija otrais kolhozs Daugavpils apriņķī. Pirmais kolhozs ”Dzirkstele” tika nodibināts Dubnas ciema Bicānu sādžā 1947.gada 6.janvārī, kur par priekšsēdētāju ievēlēja Ādamu Vaivodu (arī trešais kolhozs “”Novij Putj” tika nodibināts Višķu pagastā – “Kalna Višķu” sādžā 1947.gada 3.jūlijā). Pavisam izveidojās 318 šādi mazi kolhozi. Par pirmo Putj Iļjiča arteļa padomes? priekšsēdētāju ievēlēja Ambrosovu P.A. Vēlāk kol...

Ignats Gigels -  Satversmes Sapulces loceklis no Višķiem Ilgu laiku par Ignatu Gigeli bija pieejamas ļoti skopas ziņas, tik vien, kā daži teikumi Wikipēdijā un interneta portālā “Latgales dati”. Informāciju par šo deputātu sāku meklēt jau desmit gadus atpakaļ, taču nesekmīgi. Lieta izkustējās no vietas ar brīdi, kad izveidoju sociālajā tīklā Facebook interešu grupu “Višķu vēsture”, kur vairākiem grupas domubiedram izdevās sameklēt I.Gigeļa radinieci Olga Čeksteri, kura dzīvo Rīgā. Izrādījās, viņa ir saglabājusi I.Gigeļa Satversmes Sapulces locekļa apliecības oriģinālu, no kura tagad ir iegūta arī vienīgā viņa fotogrāfija. Iepriekš bija zināma publiska informācija, ka I.Gigels ir apglabāts Višķu kapos, taču vairāku entuziastu meklējumos viņa kapa vieta netika atrasta. Beidzot to uzrādīja O.Čekstere, kura, izrādās, ilgu laiku to ir kopusi un kopj joprojām. Uz kapa vietas uzstādītais koka krusts bija vairākkārt nolūzis, tāpēc neviens nevarēja šo kapavietu atrast. Patlaban tiek vestas ...

Foto no : https://www.flickr.com/photos/latvianmfa/   Alberts Sarkanis, dzimis 1960. gada 6. aprīlī Dubnas pagastā, Svenčos, Daugavpils rajonā (tagad Augšdaugavas novads),   ir latviešu filologs un diplomāts, iepriekš Latvijas vēstnieks Lietuvā. Biogrāfija 1978. gadā beidzis Špoģu vidusskolu. 1984. gadā absolvējis Latvijas Universitāti un tur arī palicis strādāt. Strādājis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas institūtā. 1993. gadā Viļņas Universitātē aizstāvējis humanitāro zinātņu doktora disertāciju par tēmu "Latviešu valodas prosodija un vokalizācija augstienes ciemu dialektos: eksperimentāls pētījums" (vadītājs profesors Alekss Girdenis). 2000. gadā pabeidzis kursu Ženēvas Politiskās drošības centrā. Kopš 1990. gada strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā. No 1990. gada 10. oktobra līdz 1991. gada 24. septembrim – pilnvarotais lietvedis, no 1993. gada 20. janvāra līdz 1996. gada jūnijam – Latvijas vēstnieks Lietuvā ar rezidenci Viļņā. 1996.–1998. g. – Latvijas Ārlietu mi...

Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. – 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils novada, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Baznīcas vēsture: Višķu pirmā baznīca celta 1621. gadā no ozola baļķiem par godu svētajam Jānim Kristītājam. To cēla muižnieki Andrejs un Elizabete Moli ārpus Višķu ciema, kapsētā. 1625. gadā nodibināja Višķu draudzi. Šī baznīca draudzei kalpoja 94 gadus. 1715. gadā par Heronima un Katrinas Molas līdzekļiem baznīcu nojauca un pārcēla tuvāk pie Višķiem, uz ezera pussalas. Šī baznīca draudzei kalpoja 224 gadus un tās lielums bija 410 kubikmetri. Vecā Višķu baznīca saistīja prof. Vipera un Dr. A.Krūmiņa uzmanību kā oriģināls arhitektūras piemineklis. Baznīca celta no ozola baļķiem ar mūrētiem stūru stabiem un apšūta dēļiem līmeniskā virzienā. Baznīcas priekšā bija portiks ar 4 masīvām, mūrētām kolonnām. Logi t...

Pirms vēl tika uzcelta Dubnas kapela, laikā no 1702. g. līdz 1765. g. Dubnā darbojās jezuītu misija, kas bija pakļauta Daugavpils rezidencei. Jezuītiem bija īpašumi Dubnā un Vārkavā. Te darbojās pazīstamie jezuītu tēvi J. Lukaševičs, Stefans Mohls, Miķelis Lingnau u.c. Par jezuītu misijas darbību liecina 1746. gada jezuītu annāles. Dubnas Jēzus Sirds draudzes kapela (Varšaveņa) celta 1800. gadā no koka astoņstūra fornmā ar pagarinājumu altāra daļā. Tā ir vienīgā tāda veida sakrālā celtne Daugavpils rajonā. Dubnas koka kapela celta 1800.gadā. Indultu tā saņēma no bīskapa S. Sesčenceviča 1804.gadā. Restaurācijas darbi tajā izdarīti 1882. gadā. Tad izgatavoja ozolkoka altāri un Jēzus Sirds gleznu. 1882.gada.9.oktobrī Dubnas muižas īpašnieks Broņislavs Benislavskis, kam piederēja šī kapliča, lūdza bīskapu Fialkovski mainīt kapelas titulu un nosaukt to Jēzus Sirds vārdā. Lūgumu ievēroja un kapelas svētkus atļāva svinēt jūnija pēdējā svētdienā Jēzus Sirds godam, tā, lai nebūtu traucējuma Nīd...